#Juris Ziemelis. Ceļā uz gaismu
Jura Ziemeļa darbošanās pretošanās kustībā nebija ilgstoša, tomēr laikabiedru atmiņā paliekoša. Bērnībā kopā ar vecākiem piedzīvojis deportāciju uz Sibīriju, viņš atgriezās dzimtenē un jau 50. gadu beigās nodibināja jauniešu grupu, kas plānoja Bauskas centrā uzvilkt Latvijas karogu. Pēc vairākkārtējiem cietumsodiem, kas piespriesti par politisko darbību, viņš turpināja saziņu ar citiem pretošanās kustības dalībniekiem. 1979. gada augustā kā viens no 45 baltiešiem Ziemelis parakstīja protesta dokumentu, ko dēvē arī par "Baltijas memorandu" – tas izrādījās būtisks solis ceļā uz Latvijas neatkarību.
Grāmatu sastādījusi bijusī grupas "Helsinki-86" biedre un Jura Ziemeļa līdzgaitniece Anta Bergmane, palīdzot Raitim Valteram, Jānis Vēverim un Miervaldim Krimam. Tajā publicēts gan vēstures dokumentos balstīts stāsts, gan laikabiedru esejas, gan fragmenti no Ziemeļa dienasgrāmatas un vēstules no ieslodzījuma. Izdevumu papildina foto materiāli un citas laikmeta liecības.
Uzzini vairāk par grāmatu “Juris Ziemelis. Ceļā uz gaismu” Latvijas radio programmas “Labrīt” ierakstā šeit.
Juris Ziemelis bija politieslodzītais vismaz 24 gadus no savas dzīves. Viņa vēstules no ieslodzījuma, laikabiedriem vēstītais un paša rakstītais atspoguļo Latvijas pretošanās kustības dalībnieka gara spēku un traģiku.
Juris Ziemelis (1941–1988) bija viens no Trešās atmodas nacionālās pretošanās grupas “Helsinki-86”, vēlāk “Helsinki-86” Rīgas nodaļas aktīvākajiem dalībniekiem. Viņa darbošanās nebija ilgtoša, tomēr laikabiedru atmiņā paliekoša. Var teikt, ka pretošanās kustībā viņš bija iesaistīts jau kopš bērnības, jo 1949. gada martā, tikai astoņu gadu vecumā kopā ar ģimeni tika izsūtīts. Atgriežoties 1957. gadā, Ziemelis izveidoja domubiedru grupu, ko VDK nosauca par “pretpadomju organizāciju”, jo jauniešu nodoms bija kādā novembra naktī pacelt Bauskā sarkanbaltsarkano karogu. Bija doma arī par bruņotu pretošanos. Sekoja viens arests, tad nākamais, jo Ziemeļa atbilde izmeklētāja jautājumiem bija: “Vairums manu paziņu, kurus iepazinu nometnē un no kuriem daži tika atbrīvoti, dzīvoja klusi un strādāja. Tajā pašā laikā aizmuguriski viņi lamāja padomju varu, bet neko negribēja darīt praktiski. Es savukārt gribēju
darboties, nevis apstāties pusceļā.”
Fotogrāfijā Juris Ziemelis un Gunārs Astra Lucavsalā. 1987. gada nogalē vai 1988. gada sākumā. JURA ZIEMEĻA ĢIMENES PRIVĀTAIS ARHĪVS.