Viena no šādām grāmatām ir dāņu rakstnieces Līses Villadsenas “Kvantu lēciens”, kas ar izpratni un ļoti atklāti runā par jauniešu mentālo veselību.

Grāmata izdota ar programmas "Radošā Eiropa" atbalstu.

Arī šī gada lasīšanas maratona "Grāmatons" dalībnieki lasīja šo grāmatu un sniedza mums atklātas un sirsnīgas atsauksmes: 

"Grāmata, kas vienkāršā valodā apraksta sarežģīto: pusaudžu vecumposmu, pirmo mīlestību un slimību, par ko negribas runāt ārpus ģimenes. Taču arī ģimenei pietrūkst spēka vienam otru uzklausīt un atbalstīt. Grāmata par līdzatkarību un upurēšanos, pienākumu un vēlmju sabalansēšanu."

"Grāmata, kuru izlasīju “vienā elpas vilcienā”. Nu nevarēja nolikt malā, lai ietu laicīgi gulēt. Manuprāt caur Ruti un viņas ģimeni parādīta mūsdienu ļoti aktuāla problēma- visas emocionālās slimības. Stāsts, kas iespiežas prātā un vajag pāris dienas visu apdomāt, neņemot lasīt nākamo grāmatu. Man, kā divu meitu mammai, nācās aizdomāties- kā augs manējās, kādas attiecības viņām būs nākotnē? Noteikti ieteiktu izlasīt gan pusaudžiem, gan bērnu vecākiem."

"Lai arī grāmata bija viegli lasāma, bija emocionāli grūti sekot līdzi, cik ļoti Astrida bija atkarīga un pārlieku iesaistīta māsas Rutes dzīvē, kaut arī pati ir bērns ar savām vajadzībām un savu dzīvi. Ar katru lappusi dusmojos uz viņu mammu un arī tēta virspusējo pieeju. Ainas, kā Astrida kā perfekts psihologs palīdzēja savai māsai tikt galā ar dzīvi, man, atklāti sakot, uzdzina šermuļus, jo es to uzskatītu par spēcīgu bērnības traumu un līdzatkarību. Turklāt tas, ka vecāki paši ir izveidojuši šo situāciju, kur visa dzīve grozās ap slimo māsu, aizmirsot, ka arī otrai ir jādzīvo sava dzīve...Emocionāli spēcīgi, paldies autorei."

"Grāmata ar pēcgaršu. Lasot gribējas, lai notiek atrisinājums, lai saņemas un dodas meklēt palīdzību. Jutu dusmas pret lielo māsu. Iespējams grāmata aizskāra kādu manu iekšējo problēmu."