Oksana Zabužko (Оксана Забужко) ir mūsdienu ukraiņu rakstniece, dzejniece un esejiste, vairāku dzejas grāmatu, eseju krājumu un romānu autore. Dzimusi Luckā, Ukrainā. Studējusi filozofiju Kijivas Universitātē, kur 1987. gadā ieguvusi arī doktores grādu estētikā. 90. gados bijusi mācībspēks Pensilvānijas universitātē, Hārvardas Universitātē un Pitsburgas universitātē. Pazīstama gan kā rakstniece, gan kā literatūras kritiķe. Viņas pirmajam romānam “Lauka pētījumi ukraiņu seksā (Польові дослідження з українського сексу,1996), kas dēvēts par vienu no postpadomju perioda ukraiņu literatūras pamattekstiem, ir bijuši 13 izdevumi Ukrainā, tas tulkots 15 valodās. Savos darbos Zabužko pievēršas ukraiņu nacionālās identitātes jautājumiem, postkoloniālajām problēmām un feminismam. Oksana Zabužko ir viena no ietekmīgākajiem ukraiņu intelektuāļiem. Viņa saņēmusi nozīmīgus Ukrainas un ārzemju apbalvojumus – Centrālās un Austrumeiropas Literatūras balvu “Angelus” par romānu “Pamesto noslēpumu muzejs” (2010), Nacionālo Tarasa Ševčenko balvu par eseju krājumu “Un atkal kāpju tankā…” (І знов я влізаю в танк…, 2019), balvu “BBCGada grāmata” par eseju krājumu “Planēta Vērmele” (Планета Полин, 2020), Kņazienes Olhas III pakāpes ordeni (2009) un Goda Leģiona ordeni (2023).

2025. gadā izdevniecībā "Latvijas Mediji" izdota grāmata "Pamesto noslēpumu muzejs" (Музей покинутих секретів)Māras Poļakovas tulkojumā.