Džeina bija novēlējusi man māju un naudu, un galvaskausu. 

Es nevarēju doties uz policiju un atklāt visai pasaulei, ka Džeina bija slepkava. Viņa bija paļāvusies uz mani.

Apmeklējot trīs kāzas un vienas bēres gada laikā, Lorenstonas bibliotekārei Aurorai Tīgārdenai rodas aizdomas, ka tikai viņas dzīve ir apstājusies, tāpēc ziņa, ka Džeina Engla atstājusi viņai mantojumā īpašumu, ārkārtīgi pārsteidz. Taču drīz vien Ro atrod rūpīgi paslēptu galvaskausu, un viņai top skaidrs – Džeinas novēlējums patiesībā ir uzdevums. Aurorai jānoskaidro, kam pieder galvaskauss un kāpēc tas atrodas sirmgalves mājā?

Nakts tumsā parkā uz salas Helsinku centrā tiek atrasts jaunas sievietes līķis. Upuri klāj bieza baltas krāsas kārta, un tā rīklē ir iebāzta šaha figūra. Kad policija saņem anonīmu vēstuli, sāk iezīmēties šausminoša aina – kāds pilsētu ir iztēlojies par šaha galdiņu un ir sācis nāvējošu spēli.

Palīgā tiek aicināts Milo, kura lielākais talants ir izveidot precīzu slepkavas profilu. Viņam nākas iedziļināties noziedznieka prātā, tādējādi uzsākot nervus kutinošu spēli, kur katrs gājiens var maksāt dzīvību.

Bez Rūdolfa Blaumaņa luga “Skroderdienas Silmačos” noskatīšanās Jāņiem pietrūkst garšas. Tiesa, Silmaču Tonija – kā jau vispār sievietes, kuras bija devušas priekšroku par sevi vecākiem, turīgiem vīriem, – Blaumanim sevišķi nepatika. Ilga Liepiņa ļauj lasītājiem ieraudzīt citādu Antoniju – jaunu, izglītotu 19. gadsimta beigu sievieti, kura Silmaču saimniekā savulaik saskatījusi nobriedušu vīrišķību un uzticamu ceļabiedru. Uzzinām arī, kā attīstījies un kādēļ tik nelaimīgi pirms gadiem pārtrūcis Antonijas un Dūdara mīlasstāsts.