Notikumi
Revolucionāra grāmata, kas ļāvusi miljoniem cilvēku visā pasaulē labāk izprast traumatisku notikumu atstātās pēdas mūsu ķermenī un prātā.
Balstoties vairāk nekā trīsdesmit gadu ilgā starptautiskā pieredzē darbā ar cilvēkiem, kuri piedzīvojuši vardarbību ģimenē, kara šausmas, autoavārijas un citus traumatiskus notikumus, nīderlandiešu izcelsmes amerikāņu psihiatrs Besels van der Kolks teorijā un praktiskos piemēros atklāj, kā dažādu traumu radītās sāpes, vainas apziņa un izolācija var ietekmēt mūsu smadzenes, ķermeni un attiecības ar līdzcilvēkiem vēl ilgi pēc tam, kad bīstamās situācijas ir beigušās.
- PSIHOLOĢIJA
- TULKOTĀ LITERATŪRA
- 480 LPP
“Ķermenis atceras” – grāmata, kas bija aktuāla pirms desmit gadiem, tad kļuva par pandēmijas laika aktualitāti un iedvesmo cilvēkus joprojām!
Aizraujoši sarakstīta dziļa un sarežģīta analīze par traumas pieredzi un posttraumatiskā stresa traucējumiem.
Gan personīgās, gan kolektīvās traumas ir plaši izplatītas ikvienā sabiedrībā, no jauna aktualizējoties dažādu ārēju satricinājumu laikos, kāds ir arī šis laiks, kad ģeopolitiskā situācija pasaulē ir īpaši nestabila.
Besela van der Kolka teorija balstās uz traumas pieredzi: smadzeņu pirmā un neizbēgamā darbība pēc traumatiskas pieredzes ir to apspiest – aizmirstot vai vainojot sevi, lai izvairītos no izstumšanas. Bet ķermenis neaizmirst; notiek fizioloģiskas izmaiņas – “smadzeņu trauksmes sistēmas pārkalibrēšana, stresa hormonu pieaugums, izmaiņas sistēmā, kas filtrē būtisko informāciju no nebūtiskās,” kā raksta grāmatas autors. Stress uzkrājas muskuļos un nepazūd. Racionālais prāts nespēj veikt dziedināšanas darbu viens pats, jo šī smadzeņu daļa izliekas, ka jau ir dziedināta.
Kolka darbs ar cilvēkiem, kuri piedzīvojuši PTSS (posttraumatiskā stresa sindromu), sākās ap to laiku, kad šis termins tika definēts – 1978. gadā, strādājot kara veterānu klīnikā Bostonā. Viņš pamanīja simptomus un uzvedības modeļus, kas atkārtojas: vai nu tendenci projicēt savu traumatisko pieredzi uz visu apkārtējo, vai nespēju saprast, kas notiek apkārt, un “ļoti maz kas pa vidu”. Viņš pamanīja vēl kādu modeli – savā profesijā. Psihiatri šiem pacientiem noteica dažādas diagnozes, sākot no alkoholisma līdz šizofrēnijai, un bieži vien palaida garām – pat apzināti ignorēja – traumas esamību.
Grāmata ir visaptverošs ceļvedis par traumām – gan vispārīgai interesei, gan terapeitiem, kuri strādā ar traumas piedzīvojušiem klientiem, ietverot gan prātu, gan ķermeni, kā arī veidus, kā no tās dziedināties. Vienkāršā un saprotamā valoda, praktiski piemēri un dziļa autora interese padara šo grāmatu par vēl vienu veidu, kā meklēt atbildes un mēģināt izprast savu ķermeni.
Par laimi, dzīvojam laikā, kad garīgā veselība ieņem aizvien lielāku nozīmi līdzās fiziskajai, tiecoties kļūt par neatdalāmu veselumu.
“Ķermenis atceras” stāsta par ikvienu no mums, tikai ne katrs savu traumatisko pieredzi spējīgs identificēt un atzīt.
